Intuīcijas kārtis

Intuīcijas kārtis

Intuīcijas kārtis ir ideāls instruments, kas sniedz atbildes uz visiem jautājumiem. Mēness Nakšatras smalkajā dimensijā izstaro enerģētiskās vibrācijas, kas izpaužas kā dažādas īpašības un potenciāli, kas, atsaucoties uz cilvēka rīcību, lēmumiem un darbības soļiem dod norādes uz risinājumiem. Uzdodot jautājumu, izvilktā kārts parāda, kādas ir perspektīvas iecerētajai idejai un veicamajai darbībai. Intuīcijas kārtis ir neaizstājams padomdevēja un atklāsmes instruments. Tās palīdz noorientēties nolūkos un iedarbināt intuitīvo uztveri. Intuīcijas kārtis ir unikāls rīks, caur kuru tiek dots vēstījums un atbilde rīcības stratēģijai ceļā uz iecerēto mērķi.

Kāršu komplektā ir 27 kārtis, kur katra simbolizē vienu Nakšatru. Klāt ir arī grāmata, kas katrai Nakšatrai apraksta simbola tulkojumu, raksturo tās būtību, iztulko pārvaldošu dievību un nosaka tās raksturu un darbību. Atsevišķi tiek dota arī atbilde, ko katra kārts sniedz uz uzdoto jautājumu.

 

Kas ir KĀRTIS un kāda ir to izcelsme?

Pastāv viedoklis, ka kāršu vēsture sākusies jau agrāk, proti 12.gs, Senajā Ēģiptē. Brīdī, kad ienaidnieks tuvojies faraonu valstībai, ēģiptieši esot sasaukuši visus gudros, lai izlemtu kā pasargāt pieredzi un iekrātās zināšanas, kas gūtas gadsimtu garumā. Savas zināšanas viņi iedzīvināja zīmējumos, kurus attēloja uz kārtīm. Tolaik kavā bijušas 78 kārtis, kuras sauca par Arkāniem un vēlāk pārdēvēja par Taro. Tai laikā Ēģiptē dzīvojis mags un zinātnieks Hermess Trismegits, kurš ir izveidojies ''Tota Grâmatu''. Tie bija 78 dēlīši ar hieroglifiem, kuri arī bijuši Taro kāršu pirmavots.

Ar šo kāršu palīdzību tika zīlēts vadoties pēc četrām galvenajām stihijām: gaisa, zemes, uguns un ūdens. Šobrīd šīs stihijas ir aizstātas ar četrām mastīm: pīķiem, erciem, kristiem un kāraviem. Taro kārtīs pīķus pārstāv Zobeni, kristus Zižļi, kāravus Monētas un ercus Kausi. Indijā uz spēļu kārtīm tika attēlota Šivas figūriņa, ar četrām rokām, kurās viņš turējis Zobenu, Kausu, Monētu un Zizli.

18.gs avotos tiek minēts, ka kārtis, kas tikušas izmantotas zīlēšanai bijušas tikai kā instruments. Tās tikušas izmantotas tikai kā norāde uz konkrētu orākulu, kas sniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Visas šīs kārtis darbinājusi nevis ārēja enerģija, bet gan cilvēka iekšējā apziņa un intuīcija.

Kārtis izmantoja kā ceļvežus apzinātai dzīvei. Tās norādīja virzienu, kurā jādodas, lai dzīve nebūtu cīņa ar sekām, bet gan ceļš uz piepildījumu un skaidru nākotni.

Vēsturnieks Ross Kaldvels ir pētījis zīlēšanas kāršu izcelsmi Eiropā. Dažādos avotos (literatūrā un Inkvizīcijas laika vēsturiskos materiālos) , viņam izdevies atrast atsauces uz profesionāliem kāršu lasītājiem Spānijā pat 16.gs, kas ir krietni vien ātrāk kā 18.gs. Tādējādi, varam noprast, ka vienota viedokļa šajā jautājumā tomēr nav un, iespējams, ka kārtis jau no paša sākuma liktas lietā ne vien izklaidē un spēlēs, bet arī nākotnes pareģošanā.

Kabala nosaka, ka nav jāmaina pasaule ap sevi, ir jāmaina sevi pašu un pirmsākumi jāmeklē sevī. Jēga un būtība ir jāmeklē sevī. Kabala, tāpat, kā astroloģija, balstās uz stingriem matemātiskiem aprēķiniem, iedalot to divās daļās: teorētiskajā un lietišķajā. Kabala cēlusies no ebreju domātāju kultūras un balstās arī uz Jūdaisma filozofiju un likumiem. Kārtis sevī neietver nākotnes pareģošanu, bet gan situācijas iespējamo attīstības virzienu meklēšanu, ņemot vērā reālus faktus un cilvēka personības īpatnības.

Pārstāvot citu viedokli, tiek uzskatīts, ka spēļu kāršu pirmsākumi, iespējams, meklējami Francijā, kur tās tikušas radītas par godu garīgi slimajam Karlam VI. Tās izdomātas, lai izklaidētu viņu.

Vēl kāds avots apgalvo, Eiropieši kāršu spēli apguvuši daudz vēlāk kā citas tautas. No Austrumiem tās atvedis slavenais ceļotājs Marko Polo. Vēsture stāsta, ka 1397.gadā aizvien vairāk parasto ļaužu kavējuši laiku spēlējot dažādas kāršu spēles. Šis laiks ir papildinājis kāršu vēsturi ar kāršu kavu no 80 kārtīm, uz kurām tika attēloti: zirgs, trusis, antilope, fazāns, zivs, vārna, vīrietis un zvaigzne. Šī kāršu kava joprojām ir izplatīta Korejā.

Zīlēšanas kāršu vēsture liecina, ka šim nolūkam kārtis pirmoreiz tikušas izmantotas Eiropā. To esot darījuši čigāni, ierodoties no austrumiem un līdzi atvedot šo tradīciju no Indijas. Tāpat, vēstures lappusēs tiek rakstīts, ka čigāni zīlējuši ar parastajām spēļu kārtīm, kuras bijušas Taro kārtīm pēc sava dizaina. prototips. Īsta zīlēšana ar kārtīm Eiropā sākusies ap 18-19gs, kad uzticība zīlēšanai ar kārtīm bija augusi un šis zīlēšanas veids bija iekarojis savu vietu. Jaunu sparu šai zīlēšanai deva francūziete Anna Marija Adelaide Lenormana. Tēva nāves dēļ, Annas ģimene bija kļuvusi par nabagiem, kā rezultātā viņa bija spiesta beigt mācības sieviešu klosterī un iet strādāt par šuvēju, lai viņas ģimene spētu kaut kā izdzīvot.

Pēc neilga laika Anna pārcēlusies dzīvot uz Parīzi, kur viņa iemācījusies zīlēt uz spēļu kārtīm, kā arī pareģot likteni pēc Eteilla zīlēšanas sistēmas. Pēc kāda laika, viņai veiksmīgi izdevās atvērt savu zīlēšanas salonu, kurš bija paredzēts tikai augsti stāvošām personām. Salons guva plašu popularitāti augsto ļaužu aprindās un cilvēku plūdums tikai auga.

Annas zīlēšanas tradīciju turpinātāja bija Errne Drusbeke, kura ir izdevusi grāmatu, kas saucas 'Zīlējam kopā ar Lenormand'. Grāmata tika izdota 1987.gadā.

Viņa papildināja kārtis ar simbolu zīmējumiem: krustu, kas simbolizēja ciešanas, gredzenu, kas simbolizēja laulību, sauli, kas simbolizēja prieku un siltumu un tā turpinot arī ar citiem simboliem. Tieši šādā veidā, pateicoties viņai, zīlēšana ar kārtīm ieguva jaunu – čigānu kāršu kavu.

Pastāv uzskats par kāršu izcelsmi arī Ķīnā, 10.gs, taču šo kāršu prototipi ir vairāk līdzīgi mūsdienu Domino spēlei, kā arī tās tika izmantotas kā analogs naudai jeb precīzāk- monētām, tāpēc vēsturnieki ir vairāk vai mazāk vienoti par kāršu pirmsākumu tomēr pieņemot Ēģiptiešu zīmējumus un Tota grāmatu.

Visas kāršu vēstures laikā, kavas lielums un kāršu izskats ir mainījies. Kāršu veidi ir izveidojušies neticami daudz, starp tiem Taro, Lenormand kārtis, eņģeļu kārtis, čigānu kārtis un vēl daudzas citas.

Kas ir INTUĪCIJA?

Tulkojumā no latīņu valodas, vārda intuition nozīme ir vērīga ielūkošanās. Intuīcija ir mūsu apziņas spēja novērtēt jebkuras situācijas īstenības ainu kopumā, ja vien esam atvērti un spējam atslēgt loģisku un apzinātu notikumu analīzi. Tā ir daudz zibenīgāka kā loģika, jo intuīcija nepakļauj savai varai prātu, lēnām un saprātīgi virzoties uz priekšu, bet darbojas dabiski, uz cilvēka dzīves laikā gūtās pieredzes bāzes.

Amerikāņu psihoterapeits Ēriks Bernss to formulējis šādi: „Intuīcija ir tas, ka mēs kaut ko par kaut ko zinām, bet paši nezinām, kā mēs par to esam uzzinājuši”.

Lai spētu sadzirdēt savas intuīcijas balsi, ir jābūt mierā un harmonijā ar sevi pašu, taču tas nenozīmē to, ka šo balsi spējam sadzirdēt tikai tad, kad dzīvē viss ir sakārtots tā kā mēs to vēlamies. Tikai esot miera stāvoklī, dzīvē viss sakārtojas un nostājas savās vietās.

Mēs esam tendēti spriest par visu caur savu saprātu, jo esam mācīti, ka eksistē vienīgi tas, ko spējam loģiski pamatot. Pēc ieraduma šādi dzīvot, mēs nepamanām, cik ierobežoti domājam un dzīvojam, jo pat nenojaušam, ka spējam saklausīt patiesību arī sevī. Cilvēka intuīcija ir tikpat dabiska un pašsaprotama kā dzīvnieka instinkts. Atšķirība ir tajā, ka dzīvniekam nav izvēles, viņam ir jāseko saviem instinktiem, savukārt, cilvēkam vienmēr ir izvēle, vai pakļauties saprātam un loģikai vai savai intuīcijai. Bieži vien, problēma slēpjas tajā, ka savu prātu un loģiskās spriešanas spējas mēs visu laiku trenējam, tāpēc intuīcija nīkuļo, jo jūtas nevajadzīga. Prāts tiek nodarbināts daudz biežāk un tāpēc ņem virsroku pār intuīciju. Jo vairāk tas nostumj malā intuīciju, jo vairāk attālinās iespēja atkal dabiski sadzirdēt tās balsi. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi atrast šo miera un harmonijas stāvokli, kad regulāri varam izslēgt visas loģiskās spriešanas prasmes un ļauties ieklausīties sevī.

Protams, prāta apsvērumi ir nepieciešami, taču tie neļauj mums saskatīt kopējo notikumu ainu, jo balstās tikai uz ierobežotu informācijas daudzumu, ko noteiktā savas dzīves brīdī esam ieguvuši savas pieredzes veidolā, tupretim, intuīcijai šādu ierobežojumu nav. Visa tās varenība glabājas mūsos pašos, bet tās ierosinātājs visbiežāk ir kāds ārējs faktors. Intuīcijai nav procesa, tā vienkārši spēj pārlekt no problēmas uz secinājumu. Mūsu spēkos ir būt pietiekoši atvērtiem, lai dzirdētu savas intuīcijas balsi arī ikdienā, mūsu spēkos ir neieciklēties uz sadzīviskām problēmām un neļaut tām pārņemt visu mūsu būtību, mūsu spēkos ir katru dienu atrast šo laiku sev, kad varam izslēgt visas bezvērtīgās domas un emocijas un bagātināt savu apziņu.

Arī mūsu stereotipi un pavirša attieksme pret situācijām un lietām, var būt tas, kas kavē mūs ceļā uz savas intuīcijas attīstīšanu. Ir jāiemācās katru reizi no jaunu izprast jau sen zināmas lietas, nebūt paredzamam un neieslīgt rutīnās, bet būt radošam savos lēmumos un darbībās.

Rodoties jebkādiem jautājumiem, jādara viss iespējamais, lai atrisinātu to paša spēkiem un tas jāmāca arī saviem bērniem no pašas mazotnes. Ar pārlieku lielu uzmanību un gādību, mēs apspiežam viens otra personību un jūtas un tas arvien vairāk attālina mūs no mums pašiem.

Intuīcija ir uzticēšanās. Mazi bērni uzticas savām sajūtām, tāpēc viņi labi jūtas arī sev neierastos apstākļos, jo viņiem nav shēmas un plāna par darbību secību, bet tikai instinkti un sajūtas, pēc kurām vadīties. Viņu rīcība vienmēr ir spontāna, atklāta un godīga un tieši tāda ir arī intuīcija.

Pēc Junga teorijas intuīcija ir viena no 4 psihiskajām funkcijām. Junga sekotāji – Kertijs un Beitss – uzskatīja, ka cilvēki, kas aktīvi paļaujas uz intuīciju pieder pie avangarda kultūras. Viņi tiecas būt kompetenti un efektīvi it visā, tai pat laikā, jebkuru darbu uztverot kā spēli.

Ļoti daudzi mūsu planētas veiksmīgi cilvēki ir atzinuši, ka vairākus lēmumus, kas saistīti ar biznesu, viņi pieņēmuši tieši balstoties uz savām sajūtām, nevis loģiskiem spriedumiem vai kāda ieteikumiem. Uz pēkšņi radušos un neizskaidrojamu ideju nevis rūpīgi kaldinātu shēmu.

Tas mums parāda, ka paļaušanās uz savu intuīciju ir veiksmīgu un par sevi pārliecinātu cilvēku īpašība. Ir jābūt pietiekoši drosmīgam, lai uzticētos mirkļa sajūtai, varbūt pat impulsam, un rīkotos atbilstoši šai sajūtai, neskatoties uz to, ka tam nav loģiska pamatojuma.

 

Kā kārtis savieno Tevi ar intuīciju?

Kārtis ir instruments un līdzeklis. Tās ir ceļš, kurš aizved pie pareizās atbildes, bet ne avots, kas to sniedz. Atbilde uz jebkuru jautājumu ir iekšā katrā no mums, problēma sākas tad, kad atbildi meklējam nevis sevī, bet ārējos avotos.

Kārtis ir gids, kas mūs ved atpakaļ pie sevis. Atslēga ir tajā, ka šajā procesā nav nepieciešama mūsu prāta klātesamība. Tas izslēdz iespēju loģiski skaidrot kādu no sev uzdotajiem jautājumiem, kas tiešā veidā savieno ar intuīciju.

Zemapziņas līmenī, cilvēks uztver pašus niecīgākos situācijas sīkumus detaļas, smadzenes šo informāciju apstrādā un analizē. Apstrādes produkts VAR izpausties intuīcijā vai priekšnojautā, taču tā reti tiek ņemta vērā. Kāršu uzdevums ir fiksēt cilvēka zemapziņu un ar tās palīdzību palīdzēt noteikt veiksmīgākos rīcības variantus konkrētās situācijās.

 

Kāpēc es radīju „Intuīcijas kārtis”?

Katra cilvēka ikdiena ir pārpilna ar notikumiem, lēmumiem, risinājumu iespējām, jautājumiem un sarežģījumiem. Katrs solis mūs ieved jaunā situācijā ar jauniem uzdevumiem un iespējām. Laikmeta problēma ir tā, ka mēs bieži esam notikumu seku, nevis cēloņu līmenī, tāpēc neredzam izeju no savām problēmām un risinājumus situācijām, kas atkārtojas atkal un atkal.

Mēs vēlamies ticēt, ka rīkojamies pareizi un pieņemam pareizus lēmumus, taču dzīve mums parāda, ka esam kļūdījušies un nonākuši atkal problēmas sākuma punktā nereti, tādejādi šķiet, ka dzīve nevis rit uz priekšu, bet rada apgrūtinājumus un šķēršļus, lai mēs kļūtu laimīgi un piepildīti.

Ikdienā konsultējot cilvēkus vēdiskajā astroloģijā un lasot viņu kartes, es izgaismoju situācijas un apstākļus, kas rada notikumus un tas ļauj cilvēkiem pašiem apjaust nianses un rīkoties apzināti. Iepazīstos sevi cilvēks burtiski iegūt sev instrumentus, ar ko pārvaldīt savu ikdienu un dzīvi. Taču nav iespējams katru dienu lūgt padomus vēdiskajam astrologam un tas nav arī uzdevums. Cilvēkam ir jānotic savam iekšējam kodolam, savam iekšējas spēkam, savam iekšējam Dievam. Tas ļauj ticēt sev, balstīties uz sevi un nekļūdīties. Jo likmes, kas liktas uz sevi, cilvēku neieved vilšanās sajūtā.

Intuīcijas kārtis ir ideāls risinājums. Tas ir ideāls instruments, kas ļauj rast atbildi uz jebkuru dzīves jautājumu, saskaņā ar savu patieso būtību. Izvelkot sev vislabvēlīgāko risinājumu, cilvēka dzīve rit saskaņā ar dzīves ceļa ritumu un tas nes risinājumus, kas ir atslēgas instrumenti labklājīgai, laimīgai, harmoniskai un apzinātai dzīvei.

Kā tapa kāršu dizains?

Lai koši un izteiksmīgi atspoguļotu katras Nakšatras atbildi, kas ir atslēgas instruments atbildes izprašanai uz uzdoto jautājumu, kārts dizainam bija jābūt efektīgam. Katras nakšatras simbolikā ir vairāk kā viens elements, tāpēc nav viennozīmīgi, kuru tieši ir vispareizāk atspoguļot. Lai izjustu savu saikni ar katru no nakšatrām, es ilgi lasīju to vēsturi, mītus, apstāstus, pārvaldošo dievību aktivitātes laukus, raksturu un darbību. Tā visa kopums izteica man, kas tieši būtu visraksturojošākais no simboliem.

Nakšatras, lai arī šķiet nereālas, tēlainas, sarežģītas un svešas, katram no mums kūrē kādu dzīves sfēru un jomu, jo katra cilvēka horoskopā planētu izkārtojums ir vērtējams ne vien pēc 9 planētām. Katra planēta, atrodoties kādā grādā, realizējas caur noteiktas nakšatras dabu. Tas nozīmē, ka viens cilvēks savās emocijās ir priecīgs, turpretī citu cilvēku emocijas padara skumju. Tik pretrunīga un dažāda ir emociju daba un to, kāda tā ir katram cilvēkam individuāli, lielā mērā nosaka tieši nakšatras raksturojums.

Kāršu dizaina zīmēšana bija klātesošs process it visur, kur atrados es tobrīd. Zīmuļu, papīru un ideju komplekts ceļoja man līdzi, jo izmantoju katru laika un iedvesmas iespēju, lai zīmētu un radītu. 27 kārtis – plašs simbolu loks, daudz mītu un nianšu. Es zīmēju kārtis Rīgā, savā darba kabineta, Jūrmalā - savā mājas kabinetā, citkārt pārvācos uz virtuvi, kad likās, ka tur labāk raisīsies domas. Kad aizbraucu pie mammas uz Siguldu, zīmēju arī tur, gūstot labu enerģiju un iedvesmu no dzimtās mājas sienām. Savukārt, kad devāmies ar ģimeni riteņbraukšanas ceļojumā uz Itāliju, flomāsteru un zīmuļu maiss man bija līdzi daudz lielāks, kā saviem bērniem jebkad būtu ņēmusi līdzi zīmēšanai. Man izdevās zīmēt Alpos, sēžot peldkostīmā un ķerot iedegumu, tajā pašā laikā skatoties uz sniegotām kalnu korēm. Skaistā vidē rodas idejas un iedvesma, ir vairāk enerģijas un iespējas izteikt sevi. Tas ir lieliski, ka šāds kāršu zīmēšanas uzdevums spēj integrēties manā dzīvē un ikdienā. Kārtis tapa paralēli manai dzīvei, tāpēc tās ir neatraujamas no manas būtības. Ar katras kārts ideju es izteicu simbola spēka lomu un nozīmi atbildes risinājumam.

Vienotais dizainiskais elements - dažādi krāsaini laukumi - spilgtā veidā tulko intuīcijas būtību. Intuīcija ir kanāls, pa kuru plūst enerģija ar dažādu jaudu un spēka apjomu un mēs katrs varam to smelt un paplašināt sev vēlamā apjomā, ja vien mākam, vēlamies un apzināmies to. Šī intuīcijas atspoguļojuma ideja man radās vēl laiku pirms sāku zīmēt pašas kārtis. To sajutu laikā, kad mani bērni bija apslimuši un pavadīju dienas viņus veseļojot – mana ikdiena bija rāma un emocionāli piesātināta, jo mazu bērnu veselības atjaunošana prasa no vecākiem papildus spēku. Lai dziedinātu bērnus, man bija jāstiprina sevi. Un apsēžoties un gultas malas, ar dažiem neasiem zīmuļiem blakus, es uz baltas lapas sāku vilkt dažāda izmēra laukumus – ar brīvas rokas kustībām drīz vien lapa bija sastrukturēta un tad vēlējos to izkrāsot košu un spilgtu. Jaucu toņus un meklēju kontrastus, biju tik aizrautīga, ka bērni arīdzan vēlējās apgūt tādu tehniku zīmēšanai. Iemācīju viņiem vilkt un mēs kopā krāsojām. Mūsu apzinātās intuīcijas spēks ļāva mums saņems jaunas enerģijas rezerves. Tas dziedināja manu pašsajūtu un atveseļoja bērnu veselību. Zīmēšana ir kā pašrealizēcija, kas reizēm ļauj ne vien izteikt sevi, bet arī atrast atslēgas punktus, kas dod spēku un apzināšanos jaunu virsotņu sasniegšanai.

Tieši tā šīs Intuīcijas kārtis – tās ir instruments, kas ļauj atrast atbildes uz visiem dzīves jautājumiem. Tas ir rīks un instruments. Kārtis dod unikālu iespēju, balstoties uz savu iekšējo spēku – uz savu intuīciju, atrast atbildes uz visiem dzīves svarīgajiem jautājumiem. Un reizēm, pats jautājums jau dod atbildi, tāpēc jau vairāk attīstīsim savu smalko jušanu, jo apzinātāka būs mūsu dzīve un noteiktākas būs mūsu izvēles.

 

Inese Dāvidsone,
Ph.D.oec.cand., vēdiskā astroloģe